Piemineklis "Varoņu altāris", Tīnuži

Mazās Juglas kaujas piemineklis "Varoņu altāris".

2005. gada 3. septembrī pie Tīnūžu pamatskolas tika atklāts tēlnieka Jāņa Karlova veidotais piemineklis "Varoņu altāris" veltīts latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas Pirmā pasaules kara laikā – 1917. gadā no 1. līdz 2. septembrim.

Kā zināms,  latviešu strēlnieki sekmīgi atvairīja vācu karaspēka uzbrukumu, izglābjot 12. armiju no ielenkuma un aizšķērsojot vācu karaspēkam ceļu uz Petrogradu. 1. Pasaules karā  šīs kaujas bija  vismagākās – 26 stundu laikā krita un pazuda bez vēsts 3500 strēlnieki.

Jānis Karlovs

Jānis Aivars Karlovs dzimis 1939. gada 7. martā Suntažu pagasta „Kaltiņos

1958. gadā Jānis Karlovs pabeidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu. Tajā pašā gadā viņš iestājās Valsts mākslas akadēmijā Tēlniecības nodaļā, kur studēja sešus gadus un 1964. gadā saņēma mākslinieka − tēlnieka diplomu.
 Uz dzīvi Ikšķilē Jānis Karlovs pārcēlās jau 1962. gadā, studiju laikā. 1975. gadā mākslinieks sāka celt savu māju un tēlnieka darbnīcu Lībiešu ielā, meža malā, priežu ielokā.
 Bijis precējies ar gleznotāju Inesi Ziemeli. Sieva Lilija Griene-Karlova − mākslas zinātniece, pedagogs.

Kopš 1968. gada mākslinieks vada tēlniecības studiju „Doma” VEF Kultūras pilī. Pie viņa mācījušies šodien pazīstamie tēlnieki (Igors Dobiāins, Laimdota Griķe, Pauls Jaunzems, Ausma Neretniece u.c). Studijas dalībnieki Jāņa Karlova vadībā pēc Andreja Pumpura eposa „Lāāplēsis” motīviem Lielvārdes Skulptūru parkam izveidoja sešpadsmit ozolkoka tēlus. Pirmos tēlus atklāja jau 1988. gadā − eposa 100. gadadienā.

Mākslinieks strādā monumentālajā tēlniecībā, stājtēlniecībā, kā arī veido mazās formas. Savas ieceres tēlnieks īsteno akmenī, bronzā, vara kalumā, šamotā, kokā. Darbos akcentē kompozīcijas arhitektonisko uzbūvi un saturu, izmanto ornamentalizētu detaļu kārtojumu. Nozīmīgākie izstāžu darbi: „Kritušo uguns” (1967. Šamots); „Mūžība” (1972. Bronza); „Sargātājs” (1972. Akmens); „Vienība” (1973. Šamots); „Cilts” (1980. Bronza); „Tauta pie jūras” (1983. Kapara kalums. Tretjakova galerijas īpašums); „Svešumā. Māte” (1987. Akmens); „Sākums” (1988. Akmens), u.c.

Izstādēs piedalās kopš 1968. gada. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1973. gada. Tēlnieku apvienībā kopš 1989. gada. Darbojies Kultūras ministrijas ekspertu komisijā, Mākslinieku savienības Tēlniecības sekcijas valdē. Piedalījies Rīgas tēlniecības kvadriennāles ikreizējo izstāžu sagatavošanā un ekspozīciju iekārtošanā. Piedalījies 2. starptautiskajā akmens tēlniecības simpozijā Ventspilī (2005) un dažādos konkursos.

Par radošo devumu Latvijas tēlniecībā un pieminekļa „Bārenīte” − uz Sibīriju aizvestajiem bērniem − radīšanu Jānis Karlovs 2008. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
 Par ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā Valsts Kultūrkapitāla fonds māksliniekam piešķīris mūža stipendiju.

Vairāk lasīt ikskile.com